Durvju restaurācija

Speciālistu viedoklis par durvju restaurācijas materiāliem un metodēm nav vienprātīgs. Norvēģijā no vecām durvīm un logiem netiek noņemti visi krāsas slāņi, tikai atlobījusies krāsa, kas viegli nāk nost. Pārējā tiek atstāta un virsū tiek likts jauns krāsas slānis. Šo paņēmienu speciālisti atzina gan par lētāko, gan par saudzīgāko. Jānovērtē, vai krāsa vispār jāaiztiek, reizēm pietiek priekšmetu notīrīt un tad nokrāsot.

Cita pieeja ir noņemt visus krāsas slāņus līdz pirmajam, kas tiek atjaunots. Speciālisti iesaka krāsas noņemšanai neizmantot karstā gaisa fēnu, ja vien tas iespējams, jo fēns bojā koku. Arī ķīmiskos krāsu noņēmējus nevajadzētu izmantot. Ja būvdetaļa krāsota ar sintētisku krāsu tā jānoņem, jo nesaķeras ar lineļļu.

Eksperti atklāja, ka padomju laika grīdas krāsa, ar ko parasti tika krāsotas arī durvis, nav nemaz sliktākā, līdz 20.gs. 90. gadiem tā tika ražota uz eļļas bāzes. Par nepiemērotākajām krāsām vecām durvīm un logiem tika atzītas mūsdienās ražotās akrila un ūdens bāzes krāsas. Tās ir ļoti grūti noņemt, jo iesūcas kokā un veido neelpojošu plēvi.

Vispiemērotākās krāsas koka būvdetaļām ir tradicionālās — lineļļas, miltu vai darvas. Tās ir dārgākas par sintētiskajām, taču tiek uzklātas ļoti plānā kārtā, līdz ar to patēriņš ir daudz mazāks. Lineļļas krāsas sastāvā ir pigments, kura uzdevums ir priekšmetu izdaiļot un to pasargāt. Lai restaurētu vecu loga rāmi, tas vispirms jānotīra, pēc tam rūpīgi jāgruntē ar karstu lineļļu vai pernicu (tā ir tā pati lineļļa tikai izkarsēta), kam pievienots terpentīns. Noberžot atlupušo krāsu, tiek noņemta arī bojātā koka virskārtiņa. Jo vairāk koks piesūcināts, jo labāk aizsargāts. Jāklāj kaut septiņas kārtas, kamēr koks ņem pretī.

Izvēlne