Durvju restaurācija
Kvalitatīva durvju restaurācija
Speciālistu viedoklis par restaurējamiem materiāliem un metodēm nav vienprātīgs. Norvēģijā no vecām durvīm vai logu rāmja netiek noņemti visi krāsas slāņi, tikai atlobījusies krāsa, kas viegli nāk nost. Pārējā tiek atstāta un virsū tiek likts jauns krāsas slānis. Šo paņēmienu speciālisti atzina gan par lētāko, gan par saudzīgāko. Jānovērtē, vai krāsa vispār jāaiztiek, reizēm pietiek priekšmetu notīrīt un tad nokrāsot. Cita pieeja ir noņemt visus krāsas slāņus līdz pirmajam, kas tiek atjaunots.
Speciālisti iesaka krāsas noņemšanai neizmantot karstā gaisa fēnu, ja vien tas iespējams, jo fēns bojā koku. Arī ķīmiskos krāsu noņēmējus nevajadzētu izmantot. Ja būvdetaļa krāsota ar sintētisku krāsu, tā jānoņem, jo nesaķeras ar lineļļu. Eksperti atklāja, ka padomju laika grīdas krāsa, ar ko parasti tika krāsotas arī durvis, nav nemaz sliktākā, līdz 20.gs. 90. gadiem tā tika ražota uz eļļas bāzes. Par nepiemērotākajām krāsām vecām durvīm un logiem tika atzītas mūsdienās ražotās akrila un ūdens bāzes krāsas. Tās ir ļoti grūti noņemt, jo iesūcas kokā un veido neelpojošu plēvi.
Vispiemērotākās krāsas koka būvdetaļām ir tradicionālās — lineļļas, miltu vai darvas. Tās ir dārgākas par sintētiskajām, taču tiek uzklātas ļoti plānā kārtā, līdz ar to patēriņš ir daudz mazāks. Lineļļas krāsas sastāvā ir pigments, kura uzdevums ir priekšmetu izdaiļot un to pasargāt. Lai restaurētu vecu loga rāmi, tas vispirms jānotīra, pēc tam rūpīgi jāgruntē ar karstu lineļļu vai pernicu (tā ir tā pati lineļļa, tikai izkarsēta), kam pievienots terpentīns. Noberžot atlupušo krāsu, tiek noņemta arī bojātā koka virskārtiņa. Jo vairāk koks piesūcināts, jo labāk aizsargāts. Jāklāj kaut septiņas kārtas, kamēr koks ņem pretī. Vislabāk iesūcas darvas krāsa. Drošības apsvērumu dēļ eļļu nedrīkst karsēt uz uguns. Uzmanīgi jārīkojas arī ar lupatiņām, ar ko tiek noslaucīta liekā eļļa. Tās nevar vienkārši samest kaudzē, jo var aizdegties. Jāizmanto celtniecībai domātā lineļļa (par labu kvalitāti liecina gaišs tonis). Tradicionālās krāsas ir ļoti segtspējīgas, var pietikt pat ar vienu kārtu.
Ja koks netiek piesūcināts ar eļļu, tas to ņem no krāsas, kas jau pēc pāris gadiem var sākt lobīties. Tāpat rūpīgi jānogruntē loga stikla grope, citādi ķite ātri izdrups. Tās ir nianses, kas jāievēro strādājot ar tradicionālajiem materiāliem. Pēc gruntēšanas rāmja spraugas aizsmērē ar ķiti. Tradicionālās krāsas žūst ilgi. Katra kārta vairākas dienas. Sasteigt šo procesu nedrīkst. Speciālisti iesaka būvdetaļu bojātās daļas protežēt ar vecu koksni, kuras krājumiem jābūt katra restauratora rīcībā. Vecs koks daudz labāk uzņem eļļu. Apgalvojums, ka veci logi laiž cauri aukstumu, ir mīts.
Tagad pieejami visdažādākie blīvējamie materiāli, ko var izmantot iekšlogos. Ir arī uzlīmējamās blīves. Par vērtību jāuzskata ne tikai logu rāmji, bet arī stiklojums. Vecām ēkām nevajadzētu izmantot mūsdienu stiklu, kas rada gludu atspīdumu. Vecie stikli rada atspīduma viļņošanos un spēlēšanos, kas raksturīga senu ēku logiem. Stikli pirms griešanas jānotīra, lai var redzēt bojājumus un skrāpējumus, lai var (un) izgriezt rūti no labākās daļas. Vecie stikli ir ļoti plāni, ar tiem jāstrādā uzmanīgi. Vislabāk izmantot stikla griezēju ar eļļošanas ierīci. Lineļļas ķite jāmīca rokās tik ilgi, kamēr tā nelīp pie pirkstiem, tad to ievieto ar eļļu piesūcinātā gropē. Kustinot rāmi, ļoti uzmanīgi stiklu ievibrē vietā, lai vismaz divās vietās tas saskaras ar koku, pēc tam nogriež ķites pārpalikumus. Tad rūti nostiprina ar misiņa vai kapara nagliņām bez galviņām. Loga ārpusē savienojuma vietu aizsmērē ar ķiti, lai starp stiklu un koku netiek ūdens. Tai pārkaisa krīta pulveri. Ķite žūst ilgi. Virskārtiņa ir aprāvusies pēc nedēļas, bet krāsot rāmjus var pēc trim nedēļām, kad virsma ir sausa. Lineļļas krāsa pilnīgi nožuvusi ir pēc gada.
Adrese
Ganību dambis 20, Rīgā
Tālruņa nr.
+371 29 282 046
+371 29 282 911